Otrdien, 11. martā, aviokompānijas "airBaltic" akcionāru sapulcē par pagaidu padomes locekli iecelts Jurģis Sedlenieks. Tāpat akcionāru sapulcē pieņēma uzņēmuma padomes locekļa Larsa Midlanda (Lars Mydland) iesniegumu par atkāpšanos no amata personisku iemeslu dēļ, informē Satiksmes ministrijā (SM).
Darbu "airBaltic" pagaidu padomē turpina tās priekšsēdētājs Andrejs Martinovs un loceklis Lars Tūsens (Lars Thuesen).
SM informē, ka Sedleniekam ir plaša pieredze uzņēmējdarbības vadības jomā un aviācijas nozarē. No 2022. gada viņš ieņem komercdarbības vadītāja amatu (Chief Commercial Officer) Igaunijas uzņēmumā "Nordic Aviation Group", no 2018. gada ir līdzīpašnieks un valdes loceklis "OTTO Hotel & Sun", kā arī no 2009. gada ir līdzīpašnieks un valdes loceklis "Baltic Ad Hoc". Pirms tam Sedlenieks strādājis vadošos amatos vairākos uzņēmumos, tostarp no 2008. gada līdz 2016. gadam ieņēmis viceprezidenta amatu aviācijas uzņēmumā "Smartlynx Airlines".
Sedleniekam ir maģistra grāds e-komercijā un informācijas sistēmu vadībā (Specialised Master’s degree in Electronic Commerce and Information System), kas iegūts ESCP-EAP PARIS 2007. gadā un bakalaura grāds Ekonomikā un biznesa vadībā, kas iegūts Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga) 2004. gadā.
Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija, ziņo aģentūra LETA.
Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.
Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka zaudējumus 2024. gadā noteica vairāki faktori.
Tostarp, tāpat kā 2022. gadā un 2023. gadā, joprojām bija būtisks lidmašīnu rezerves dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" veikt lidojumus ar pilnu jaudu. Tāpēc aviokompānija, lai nodrošinātu darbību, aktīvajos vasaras mēnešos, nomāja lidmašīnas ar apkalpi no citiem operatoriem. Turklāt dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" komerciālais atbalsts 2024. gadā bija būtiski mazāks nekā 2023. gadā.
Zaudējumus noteica arī 40,4 miljonu eiro nesaimnieciskās darbības papildu izmaksas, kas saistītas ar paātrinātu dzinēju detaļu nolietojumu, jo "Pratt & Whitney" dzinējiem pirms sākotnēji plānotā termiņa ir noteiktas tehniskās apkopes, ko daļēji ir radījusi pulverveida metāla problēma.
Tāpat finanšu rezultātus noteica 32 miljonu eiro zaudējumi, ko radīja eiro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru un ASV dolāru saistību pārvērtēšana.
Papildu pamatdarbības izaicinājumiem un kapacitātes ierobežojumiem, kas saistīti ar "Pratt & Whitney" dzinēju trūkumu, aviokompāniju gada otrajā pusē ietekmēja arī makroekonomikas lejupslīde tās galvenajos tirgos, kā rezultātā samazinājās ienesīgums, teikts vadības ziņojumā.
Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" – 2,03%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
